Tas ir pasaules pirmais nacionālais parks, un tas ir neskarts gandrīz 150 gadus. Tas ir varenās Jeloustonas upes baseina upju caurausts, un tajā notiek aptuveni 10 tūkstoš ģeotermālo parādību, kas mutuļo un tvaiko zaļojošu kalnu apskāvienos, bet no klinšu virsotnēm lejup krīt simtiem ūdenskritumu. Pārgājienu takas pusotru tūkstoti kilometru garumā ieskauj pasakaini skati. Šajā vietā dzīvo gandrīz 70 zīdītāju sugas un 285 putnu sugas, un parka teritorijā apskatāmas vairāk nekā 1800 arheoloģiski nozīmīgas vietas. Jeloustona ir iespaidīga vieta, un nav nekāds brīnums, ka katru gadu tur ierodas vairāki miljoni apmeklētāju. Šajā parkā ir piecas ieejas, un cauri tam vijas 400 kilometru garš ceļš.
Parkā pārsteidz krāšņās dabas ainavas, un tas ir pilns ar informācijas centriem, kur var uzzināt daudz ko par parka vēsturi un ģeoloģiju. Jeloustonā viesiem ir atļauts pašiem braukt pa ceļiem, tomēr ziemā satiksme ir aizliegta. Ja zemi klāj bieza sniega sega, var pieteikties sniega motociklu ekskursijai.
Vairāk nekā puse pasaules geizeru atrodas tieši Jeloustonā - te ir gandrīz 500 aktīvu geizeru, no kuriem izšļācas ūdens temperatūrā līdz pat 240 grādiem pēc Celsija. Pazemes dobumos iesprostoto ūdeni karsē tuvu zemes virsmai plūstošā magma. Geizeri parasti rodas tuvu vietām, kur atrodas dziļas plaisas, kas piepildās ar ūdeni. Tas iesūcas zemē un nonāk saskarē ar vulkāniskās aktivitātes uzkarsētajiem akmeņiem. Ūdens virspusē paliek diezgan vēss, tāpēc paaugstinās karstā ūdens spiediens zem zemes. Šis process liek karstajam ūdenim kļūt vēl karstākam, līdz tas sasniedz 100 grādus pēc Celsija, kas, kā zināms, ir ūdens vārīšanās temperatūra. Galu galā veidojas tik daudz tvaiku, ka tie ar sparu šaujas gaisā un liek virszemes ūdenim izšļākties. Ūdens spiediens samazinās, un superkarstais ūdens acumirklī pārvēršas par tvaiku, kas aizšaujas debesīs. Šādi izvirdumi Jeloustonā notiek bieži, piemēram, Old Faithful, kas ir parka slavenākais geizers, izverd ik pēc 35-120 minūtēm. Viena izvirduma laikā tiek izšļāktas verdošas strūklas līdz pat 32 000 litru apjomā, un tās uzskrien pat 56 metru augstumā virs zemes.
Jeloustonā ir sastopami vēl četri ģeotermālo parādību veidi. Viskarstākie no tiem ir fumarolas jeb caurumi zemes virskārtā, no kuriem izplūst tvaiks. Tos neieskauj ūdens, jo tvaiki ir pārāk karsti, lai spētu kondensēties un kļūt par ūdeni.
Dubļu bedres ir avoti ar ierobežotu ūdens padevi, un tās atgādina burbuļojošus dubļu vulkānus. Tie parasti ož pēc sapuvušām olām, jo no zemes izplūst sērūdeņradis. Vēl Jeloustonā ir ieraugāms tāds ģeotermālo parādību veids kā travertīna terases. Tur ūdens burbuļi ceļo caur kaļķakmeni un absorbē kalcija karbonātu, savukārt uz virsmas veidojas nogulsnes, kas atgādina krītaini baltu akmens virsmu, bet virs tās - paceļas tvaiks.
Visplašāk pārstāvētās ģeotermālās parādības Jeloustonā ir karstie avoti. Tajos karstais ūdens paceļas virs dabas veidota baseina un nonāk saskarē ar gaisu, kas to atdzesē. Ūdens temperatūra krītas, un atdzisušo ūdeni nomaina siltāks. Šī cirkulācija notiek visu laiku, tāpēc karstie avoti nekad nesakarst tik lielā mērā, lai veidotos izvirdums. Grand Prismatic ir trešais lielākais šāda veida avots pasaulē. Tā nosaukums radies no spilgtajām krāsām apkārt - šo košumu veido baktērijas, kas barojas ar minerālvielām siltajā ūdenī.
Savvaļas dzīvnieki Jeloustonā ir īpaši. Šajā teritorijā ir augstāka zīdītāju koncentrācija nekā visos citos 48 kontinentālajos štatos ASV. Ciršļi, skunksi un dzeloņcūkas dzīvojas pa savām plašajām meža mājām, savukārt apkārt pa Jeloustonu klejo un medī vairāk nekā desmit vilku bari. Tāpat par šī nacionālā parka iemītniekiem saucami arī vairāk nekā 1000 grizli lāči un melnie lāči.
Kaut arī pirms 100 gadiem bizoni bija uz iznīcības robežas, tagad pa parka teritoriju klejo gandrīz 5000 šīs sugas pārstāvju. Jeloustona ir vienīgā vieta ASV, kur bizoni dzīvojuši kopš aizvēsturiskiem laikiem. Visā valstī reiz bija aptuveni 30 miljoni bizonu, taču 1889. gadā tie tika izmedīti, atstājot vien nedaudz vairāk kā 1000. Taču tagad Jeloustona ir drošs patvērums gan šiem milzīgajiem pārnadžiem, gan arī pārējām 66 zīdītāju sugām. Apmeklētāji tiek brīdināti netuvoties un nebarot dzīvniekus, jo savvaļas iemītnieki var būt bīstami.
Ūdeni te var saukt par parka asinīm. Jeloustonas ezers atrodas 2356 metrus virs jūras līmeņa, un tas ir lielākais no reģiona 600 ezeriem un dīķiem. Tajā no ziemeļiem ietek Jeloustonas upe, kas tālāk plūst uz parka augstāko ūdenskritumu - Lower Yellowstone ir gandrīz divreiz augstāks par Niagāru. To var apskatīt no speciālas platformas, nokāpjot lejā pa 328 pakāpieniem.
Parkā ir arī mazāki ūdenskritumi, kuriem var viegli piekļūt, ejot pa ceļu. Taču, lai iepazītu šo vietu no citas puses, apmeklētāji pa Jeloustonas putojoši balto ūdeni var doties arī izbraucienā ar kajaku.
Tomēr tūkstošiem šejienes viesu izvēlas doties pārgājienā pa takām, un vislabākais laiks tam ir rudens. Pavasarī kūstošais sniegs augsni padara mīkstu un var pat izraisīt zemes nogruvumus, tāpēc ir prātīgi sagaidīt staigāšanai piemērotāku laiku - kad zeme atkal ir kļuvusi stingra. Taču pat ideālā laikā Jeloustonas pārgājienu takas nav paredzētas vārguļiem. Daudzas no tām ved cauri aukstām un dziļām upēm ar spēcīgu straumi. Tāpat ceļotāji jebkurā gadalaikā var sastapt dažādus savvaļas dzīvniekus, tāpēc ieteicams iemācīties apieties ar izsmidzināmajiem līdzekļiem lāču atbaidīšanai.
Lai novērstu augsnes eroziju un pasargātu cilvēkus no nokļūšanas dzīvībai bīstamās situācijās, apmeklētāji tiek lūgti nenovirzīties no iezīmētajām takām. Nereti ap geizeriem ir tikai plāna garoza zemes, un tas ir vienīgais, kas cilvēkus šķir no verdošā ūdens zem zemes. Diemžēl statistika nav iepriecinoša - 2016. gadā vien šādās bīstamās vietās bojā gāja 20 cilvēki.
Unikālā ģeoloģija un dabas bagātības padara Jeloustonu par iekārojamu galamērķi. Dabas skati liek aizrauties elpai, un to dēļ ir vērts doties pat tik tālā ceļā. No tūrisma noslogojuma viedokļa, vasara ir visaktīvākā sezona, bet ziema - vismierīgākā. Ja vēlies paskatīties, kā jaundzimušie Jeloustonas iemītnieki iepazīst pasauli, dodies uz turieni pavasarī. Lai aplūkotu pasakaini skaistās dabas ainavas, kad koku lapas iekrāsojas košos toņos, braucienu uz šo parku ieplāno rudenī. Bet patiesībā jāsaka - nav tāda viena pareizā laika, kad apmeklēt Jeloustonu, jo tā ir neticami skaista visu gadu.
